Kādēļ Latvija izvēlēta 5.tolteku atklāsmes manifestācijai ?

Tāpat kā mūžība ir absolūtās un bezgalīgās realitātes (Dievības) atribūts, tā arī laiks ir matērijas un enerģijas dinamiskā potenciāla raksturīga pazīme. Kolīdz kosmiskā manifestācija sasniedz fiziskās pasaules līmeni, šīs pasaules matērija/enerģija izpaužas kā maiņu un tapšanu radošs dinamisms.

Roberts Mūks

Jā, izprotot laiku var šo pasauli lasīt kā grāmatu. Redzēt, kā Dievišķais plāns manifestējas laicīgajā pasaulē caur nemainīgu ritmiku. Ne velti senatnes gudrie teica - pasauli veido skaitļi. Maiju civilizācijas „Dienu glabātajiem” skaitļi bija dzīvi. 1, 4, 5, 7, 9, 13, 20, 27, 63, 91, 108, 117, 260, 360, 819, 2340, 7200, 144000 – tās bija enerģētiskas vienības, kas piedalās šās pasaules veidošanā. Dievu komandas, kas satur konkrētu informāciju. Pilnīgi visu materiālā plāna objektu dzimšana un evolūcija ir pakļauta laika ritmikai. Mūžam mainīgo un pastāvīgo laika plūdumu veido trīs veidu gadi – 260, 360 un 365 dienu periodi. Tās ir trīs galvenās laika līnijas, kurās nav pārrāvumu. 260 dienas – Saules gads, 360 dienas – Zemes gads, 365 dienas – nosacītais jeb pietuvinātais gads. 

.Sakrālie Kodi.

Pagaidām nepieskaršos sīkākai likumsakarību analīzei dažādās tradīcijās, bet stāstīšu par zināšanām, kuras cilvēcei tiek atvērtas patreiz. Ja kāds vēl nezina, atgādināšu – veco cilšu pēcteči Gvatemalas kalnos 21.decembrī svinēja nevis pasaules galu, bet gan tumsas laikmeta noslēgumu. Ir sākusies ēra, kurā rūpīgi slēptās zināšanas nāk atklātībā un kļūst pieejamas visiem. Atsevišķi glabāti šīs Saules zinību puzuļa fragmenti saliekas vienotā veselumā.

Sāksim ar 260 un 360 dienu vērpes analīzi.

Cilvēces mūžus vērpj vairāki laika riti. Tomēr divi riteņi ir velkošie – 13 iedaļu laika viļņi un 9 vienību savaites. Tie izsaka debesu un zemes ritmiku. 13 - kosmiskais ritms jeb cilvēka saikne ar Debesu Tēvu, 9 – saikne ar Māti Zemi. Spirāle 9 vērpjas pulksteņa rādītāja virzienā, 13 – pretēji tam. 9 mēra pieredzi, 13 nosaka evolūcijas vektoru. 9 – sievišķais, uz iekšu vērstais princips. 13 – vīrišķais, uz āru vērstais spēks.

Viņu savstarpējā mijiedarbība rada trejdeviņus un citus laika ciklus.

260 dienu Colkins iedala laika plūdumu 13 vienību viļņos. Tas nozīmē, ka katrai dienai ir savs tonis jeb atslēga rindā 1. – 13. Uzliekot šim ritmam virsū 9-dienu nedēļu mēs iegūstam vēl vienu plašāk izvērstu laika vilni 27x13. Jo trejdeviņu pirmā, vidējā un pēdējā diena vienmēr iekritīs vienā kosmiskajā tonī. Pirmā toņa trejdeviņiem sekos otrie trejdeviņi, trešie, ceturtie, utt. 13 trejdeviņi veido vienu 351 dienu garu laika vilni. Šo laika ritmu veido  Saules enerģija, kuras zonas griežoties ar dažādu ātrumu (ekvatoriālās zvaigznes zona viens  apgrieziens ilgst tieši 26 dienas) rada kosmisko vēju kurš ieskauj mūsu planētu un pavada to Visumā.  Ja Mēness sidereālais cikls būtu tieši 27 dienas (Mēness apriņķo mūsu planētu 27,32 dienās) šis laika periods atbilstu 12 sinodiskajiem mēnešiem. Ir zinātnieki, kas pieņem, ka agrāk Mēness bija tuvāk Zemei un tā periodi attiecīgi bija īsāki. Tā ir arī atbilde tiem, kurus interesē laika ritmu atskaites punkti. Tie iesniedzas tik tāltālā senatnē, ka iespējams šo zināšanu avots jāmeklē tāltālā senatnē. Tajos laikos, kad Pokaiņi bija nevis mežiem pārauguši akmeņu krāvumi, bet diža svētpilsēta. Tad, kad rīkotāju pilsēta Rīka atradās vēl Ikšķiles un Ogres pakalnos.

Un varbūt tieši mēs, teiksmainās «Debesu Niedres» tautas tāltālie pēcteči varam atklāt cilvēcei laika plūduma būtību un cilvēkiem laika patieso lomu viņu dzīvēs. Tad laiks vairs neplūdīs mums garām un mēs varēsim izpildīt savu misiju. Sociāli nosacītā laika atskaites shēma, kas atņem mums atņem enerģiju un ļauj nelielam zinošo lokam manipulēt ar milzīgām cilvēku masām – pārstās darboties. Tagad, kad kāpjam pār jaunā laikmeta slieksni, zināšanas par laika dabu mums dos iespēju saslēgties ar spēkiem, kas nosaka cilvēku dzīvi un nāvi. Iespēju pāriet augstākā „trīsdimensiju interaktīvās spēles” līmenī. Lai diskreditētu šīs zināšanas «civilizētajā pasaulē», masu medijos tika palaista „pīle” par maiju pareģoto pasaules galu 21. decembrī. Savukārt Gvatemalā indiāņiem ilgu laiku bija liegts iegūt pat pamata izglītību. Līdz ar to tika izslēgta iespēja, ka indiāņi kā kādreiz pēc Atlantīdas bojāejas, no saglabātajām zināšanu druskām varētu restaurēt visu maģisko sistēmu. Vēl pirms 20 gadiem Ixil reģionā, kur tagad dzīvo indiāņu Bībeles „Popol-Vuh” autoru pēcteči – Kiche cilts, amerikāņu algotņi izšāva iedzīvotājus veseliem ciemiem.

 Mēs dažkārt lietojam vārdu salikumus – Laiku loki; Gadu raksti; Saules mūžs; Saules rits. Bet ko mēs zinām par to izcelsmi?

Vārdus mēs esam saglabājuši, ne tikai tautasdziesmās. Pat caur estrādes šlāgerdziesmiņām ar dzejnieku vārdiem mūs uzrunā – senču gudrība!

„Aiziet gadi, atnāk gadi, paiet mūžs....”

„Mēs tev dāvinām sevi – pasaule, pasaulīt....”

Jā! Starp mums un Pasauli notiek nebeidzama apmaiņa. Mēs tai atdodam savu enerģiju, bet paņemam no tās – dzīves pieredzi. Kad esam samaksājuši ar pēdējām enerģijas pilieniem par izaugsmes iespēju caur eksistenciālo pieredzi, tad –„visbeidzot sirmi vīri nāk, cirst baltu bērza krustu....” Un kārtējo reizi mēs aiziesim tālumā, lai atnāktu un sāktu no gala. Ar jaunu dzīvi, jaunu pieredzes etapu, jaunu laika loku.

Mūsu dzīve ir spēle un apmācību poligons vienlaicīgi. Ienākot dzīvē mēs piedzimstam uz spēles laukuma. Mēs pārvietojamies tajā, kā figūras pārvietojas pa „Cirka” laukumu vai Riču-raču spēli. 1 diena ir 1 lauciņš. Un katrā lauciņā, katrā laik-telpas vienībā, katrā dzīves dienā ierakstīta informāciju, kuru mēs varam izlasīt. Ja mēs spējam šo informāciju lasīt, mūsu individuālais laika ritums iegūst dziļāku jēgu. Mēs varam izprast savas dzīves notikumu patieso nozīmi. Mēs izlasam informāciju, kas rakstīta uz tekošā spēles lauciņa un saprotam tekošās dienas nozīmi. Tad mēs varam izmantot dienas potenciālu. Tad mēs spējam saprast, kas patiesībā notiek mūsu individuālajā laik-telpas realitātē. Mēs zinām – par ko ir stāsts.

Kur mēs varam atrast šīs neparastās spēles lauciņu struktūru? Maiju kalendāros! Tieši tur ir nošifrēta „Matrices” jeb laik-telpas uzbūves shēma. Patiesībā tie visi veido universālu «organaizeru» apzinātai dzīvei. Tas arī ir vienīgais kopsaucējs, kas vieno Maiju laika matrici ar kalendāru mums pierastajā izpratnē. Abi ir izmantojami laika plānošanai. Bet dzīves efektivitātes līmeņi, kuros atrodas šo abu plānotāju izmantotāji – nav pat salīdzināmi.

Parasta kalendāra izmantotājs soļo pa dzīves spēles lauciņiem, kā aklais, kurš neredz vietu kur sper soli. Vienīgo dažādību šajā soļošanā ievieš darbdienu un brīvdienu mija, kā arī sociuma nosacītās svētku dienas. Slimības gadījumā figūriņa apstājas un izlaiž konkrētu gājienu (dienu) skaitu savā dzīvē. Bet viņa neapjēdz iemeslus, kas lika viņai izkrist no spēles ritma. Uz dienu lauciņiem rakstītā informācija viņai nav pieejama.

Sauļu zinātājs savukārt apzinās katra sava dzīves soļa zemtekstu. Viņam nav labu vai sliktu dienu – ir tikai izaicinājumi. Mīklas, kas jāatmin. Darbi, kas jāpaveic. Eksāmeni, kas jāiztur. 1 saule ir 1 dzīves solis. Viņš zina uz kurieni tiecas laika straume un plāno savas laivas maršrutu cilvēces kolektīvās un neizbēgamās īstenības ietvaros. Vēl vairāk – ar savas apziņas vektoru viņš šo īstenību ietekmē. Viņš var mainīt visu savās personīgajās laika līnijās ieslēgto projekciju (cilvēku) nākotnes kvalitāti. Tieši tamdēļ šīs zināšanas «tumsas laikmeta» periodā tika noslēptas, apglabātas. Veco zintnieku pēctečus vēl šobaltdien Gvatemalā turpina dēvēt par «Dienu glabātājiem». Viņi stāsta, ka senlaikos dievi atnesuši šīs zināšanas viņu tautai, kā pašu sakrālāko Visuma noslēpumu, kas jātur slepenībā līdz 13 baktunu cikla (13x144000) beigām. Dievi līdz ar šīm zināšanām atnesuši arī rakstību un matemātiku (tādēļ nav jābrīnās, ka visi saglabājušies maiju kodeksi ir kalendāro ritmu tabulas, kuru precizitāte ir pārbaudīta korelējot tās ar reāli esošiem astronomiskiem faktiem). Indiāņiem nebija tehnisku iespēju veikt tik precīzus astronomiskos mērījumus, kādi izriet no kodeksos apzīmētajiem Saules sistēmas planētu kustības parametriem. Vēl mazāka ir varbūtība, ka viņiem bija iespēja izsekot procesus, kas noris uz Saules (260 dienu Colkins ir sinhrons ar Saules ekvatoriālo joslu rotāciju).

Tas tiesa, ka senās Mezoamerikas tautas ar laiku sāka izmantot „svētos kalendārus” kā savdabīgu astroloģisko matrici, ar kuras palīdzību noteica labvēlīgas un nelabvēlīgas dienas, izskaitļoja valdnieku kronēšanas un karu sākšanas datumus. Bet zinot cilvēka iedabu, tas šķiet saprotams un pilnīgi likumsakarīgs fakts. Dzīvojot šeit un tagad, neizmantot unikālu «Dievišķā nodoma matrici» savu iespēju un varas paplašināšanai – «tumsas laikmetā» pilnīgi neizpildāms uzdevums. Kā šīs zināšanas pielietoja tie, kas tās nodeva glabāšanā Maiju priesteriem, mēs varam tikai minēt.

Sensena teika stāsta, ka beidzoties Lielajiem plūdiem izglābtie pirmoreiz ieraudzīja debesīs varavīksni. Viņiem tā bija zīme, ka Dieva dusmas ir pārgājušas, cilvēku grēki piedoti un plūdi beigušies. Ebreji teic - tā ir zīme, caur kuru Dievs izlīdzis ar cilvēci un sniedzis savu aizbildniecību Noasam. Bet..., ja mēs nepieņemam personīgā svarīguma apmāta un dusmīgā sodoša Dieva koncepciju. Ja paskatāmies uz šo mītu no cita - metafiziska rakursa. Ko mēs redzam varavīksnē? Gaismas spektru! Gaisma – tas ir radītāja fundamentālais aspekts. Un „smalkajos plānos” mēs visi esam gaismas būtnes. Gaismas enerģija ir šī visuma pirmcēlonis. Un visums attīstās laik-telpā.

Es nešaubos par to, ka laik-telpas evolūcijas skaitliskie kodi ir paslēpti ne tikai Baltu jostu rakstos un Meksikas piramīdās. Bet Latvijas un Mezoamerikas okultās tradīcijas atrodas manas eksistenciālās pieredzes sfērā, un noslēpumu šķirstus var atvērt tikai ar savām atslēgām. Un ja maiju-tolteku tradīcijas atslēgas man tika dāvātas, tad latviskās – nācās kalt pašam. Atziņa par to, ka bez indiāņu zemēs noglabātās senču pieredzes, baltu sakrālo zināšanu šķirsts nemaz nav atslēdzams – bija pārsteidzoša. Lielvārdes josta uzklājās akmenī cirstajiem tempļu pakāpieniem – un skaitļi sāka runāt. Kad viņi ierunājās, debesīs uzausa varavīksne, un gadu loki zem kājām saslēdzās ar gaismas lokiem virs galvas. Vieta, kur vienkāršā un saprotamā veidā manifestējas tūkstoš gadiem pielietotas zināšanas – Čičen-ica, El Castillo jeb Lielā piramīda.

Patiesībā šī piramīda ir milzīgs akmens kalendārs, kurš ataino gada struktūru. Katra piramīdas šķautne balsta 91 pakāpienu garas kāpnes (91x4=364). Vēl viens 365 pakāpiens apvieno visas četras kāpnes un ved uz templi piramīdas virsotnē. Čičen-icas Lielā piramīda orientēta tā, ka 2 reizes gadā (pavasara un rudens saulgriežos) uz galveno kāpņu balustrādes var novērot unikālu gaismas rotaļu. Pār akmens čūsku mugurām kāpņu malās sāk slīdēt gaismas trijstūri un rodas iespaids, ka Kukulkani (Padebešu čūskas) ir atdzīvojušās.

Tropiskajā zodiakā ir 28 sektori, kurus dēvē par „Mēness mājām”. Ja pieņem, ka viens šāds sektors atbilst 13 dienām, var izskaitļot sociāli nozīmīgus notikumus cilvēku un egregoru laika līnijās. Kas ir un no kurienes nākuši tie, kas uzticējuši Mezoamerikas tautām šīs zināšanas? Kādi ir sakrālie kodi, kas ļauj ļauj atsevišķai personai kļūt par notikumu vadītāju vai ģeneratoru? Tie ir jautājumi, uz kuriem vēl šodien nav atbildes. Bet indiāņu glabāto zināšanu apjoms astroloģijas jomā ir vienkārši fantastisks.

Varavīksnes cikli

Sastāda tikai 3 no 18 laika pavedieniem, kas veido kalendāru. Tie nav paši būtiskākie, bet labi ataino garīguma kāpuma un krituma cikliskumu laika skalā.

Sarkanā spektra josla – Muladhara – Valda individuālā iniciatīva. Materiālā labklājība nosaka cilvēku centienus. Dzīves spēks. Individualitāšu enerģijas lauž aizsprostus un noārda barjeras. Cilvēkos var novērot primitīvas izdzīvošanas tendences. (dzīvojam šeit un tagad). Rūpes par veselību. Sacensības gars.

Oranžā – Svadhišthana – Egocentrisms, radošā kreativitāte, vēlme izcelties uz apkārtējo fona. Šajā joslā ir spēcīgas libido enerģijas, tāpēc tēviņi un mātītes dižojas ar krāšņām spalvām. Uz šo enerģiju fona dzimst varoņi un varoņdarbi, jo cilvēkiem piemīt tieksme izcelties. Vientuļos cilvēkos dzimst vēlme veidot ģimeni. Personas ar labilu psihi var jaukt fantāziju pasauli ar realitāti.

Dzeltenā – Manipura – Noteicošais kļūst katra sociālais statuss. Vēlme vadīt un valdīt. Cieņā spēks un pašaizliedzība. Grēku nožēlas un kalpošanas josla. Katrs cilvēks dzīvē ir kā kareivis karā. Viena personīgais piemērs ietekmē un aizrauj apkārtējos.

Zaļā – Anahata – Līdzsvara un „sirds ceļa” meklējumi. Dzimst „lielas mīlestības”, kā arī kaitīgi ieradumi, aizraušanās un netikumi. Visi cilvēki ir draugi. Miers baro, nemiers. Cilvēkos dzimst līdzjūtība un rūpes par dabu. Mākslinieki bauda sabiedrības cieņu. Materializējas skaistas vīzijas.

Debeszilā – Višuddha – Akašas zona. Apziņas evolūcijas un involūcijas joslas. Sabiedrības cieņu bauda zinātnieki. Dzimst jaunas idejas un teorijas. Daudz atklāsmju un atklājumu visdažādākajās dzīves sfērās. Bieži mainās pasaules kārtība. Sociumā dzimst jauni morāles un uzvedības standarti.

Indigo – Adžna – Budhiālais plāns. Nosacīti „labā un sliktā” šķirošanas josla. Šeit graudi tiek atdalīti no pelavām. Notiek izmaiņas vērtību sistēmas. Pa cik Višuddhas zona vairākumam mūsdienu cilvēku ir personīgo „iespēju griesti”, Adžnas un Somas zonās personīgās vēlmes maz ko nosaka. Notikumu gaitu vada augstāku spēku izraudzīti cilvēki (avatari) vai konkrētu egregoru marionetes.

Violetā – Soma un Sarashara – Atmaniskais plāns. Šeit notiek Ketcalkoatla un Teskatlipokas nebeidzamā cīņa. Citās tradīcijās viņus dēvē par Ozirisu un Setu; Ormuzdu un Arimanu; Kristu un Sātanu. Cilvēks ir tikai figūra uz šaha galdiņa. Tiem kuri nav, ne Dievam svece, ne Velnam krāsns kruķis, šis ir grūts laiks. Ir jāizdara izvēle, kurā nometnē atrasties. Pretējā gadījumā jāsaņem pēriens no abiem.

 Cikla dilstošajā pusē cilvēki sliecas izmantot uzkrāto pieredzi, lai iegūtu materiālas vērtības. Šeitan cilvēkam tiek dots no augšas – vai nu dāvanas, vai nu pārbaudījumi.

Spektrālais laiks.

Pirmajā spektrālā laika pavedienā 1 josla atbilst 13 dienām jeb laika viļņa periodam. Šī ir pamat standarts, kas bāzējas uz Zemes ceļu apkārt Saulei. Atbilst vienam 365 dienu haābam jeb sociālajam gadam. Cikls nav fiksēts un nobīdās par vienu dienu četros gados.

Sociālais cikls veic pilnu apli zodiakā reizi 1507 astronomiskajos gados jeb 1508 haābos. Sociālajam gadam reizi četros gados klāt vienu dienu nelika arī citu iemeslu dēļ. Ja gada garumu nerēķinātu, kā 365 dienas tiktu izjaukta sinhronitātē, kas pastāv starp 260 dienu Colkinu, sociuma gadu un Venēras ciklu. Starp citu Venēras jeb Ausekļa cikli bija ļoti būtiski arī seno Baltu „laika vīriem”. Sakrālais astoņnieks (papildinātā zalkša zīme) simbolizē periodu, kurā sociuma gadi saslēdzas ar Venēras cikliem (365x8 = 584x5). Sociālo gadu veidoja 73 piecu dienu nedēļas, bet Ausekļa cikls sastāvēja no 73 astoņu dienu periodiem. Jau ļoti drīz (2064.gada 20.martā) sociālā gada sākums atgriezīsies savā standart punktā – pavasara saulgriežos. Būs pagājuši 29 kalendāra apļi un noslēgusies ēra, kas rit kopš 557. Gada. Pašlaik rit pēdējais 29 kalendāra aplis. Kā mēs zinām no vēstures, tad iepriekšējā ērā šai laikā bija beigusi pastāvēt Romas impērija un viss tika celts no jauna. Eiropā sākās tumsas laiks cauri, kuram vajadzēja iznest antīkās zināšanas un kultūru.

 Jā, maģiskais kalendārs nav vienkāršs, bet arī Cilvēks ir sarežģīta un ļoti komplicēta individualizēta sistēma. Viņš atšķiras no citām šīs planētas sugām ar to, ka spēj patstāvīgi pilnveidoties un evolucionēt. Iesākumā cilvēks tika iecerēts, kā Dievu kalps – sakarnieks starp Zemi un Debesīm. Bet tamdēļ nevajag iedomāties, ka citu Zemes sugu apziņas nav spējīgas mijiedarboties ar dievišķo plānu. Viņiem efektīvai mijiedarbībai ar vidi pietiek ar instinktiem, atšķirībā no cilvēka, kuram jāapvieno trīs „i” – instinkts, intelekts un intuīcija.

Intuīcija ir dievu dāvana, kas atšķir mūsu rasi no daudzām citām mūsu galaktikā pastāvošām progresējošām rasēm. Bet mēs to ignorējot cenšamies iet tehniskās evolūcijas ceļu. Šādam attīstības scenārijam pietiek ar instinktiem un intelektu. Šāds ceļš priekš mūsu rases nozīmē pakāpenisku degradāciju. Intuīcijas dāvana nozīmē, ka mēs pārvaldam „maģiju” – esam spējīgi apzināti sadarboties ar dievišķo plānu. Ka mums dota iespēja modelēt savu nākotni un mēs esam atbildīgi par šīs planētas realitāti. Mēs varam to iznīcināt kopā ar sevi. Mēs varam atvērt intuīcijas durvis un saprotot visu lietu kopsakarības un mijiedarbības likumus – veidot Jaunu pasauli.