Laiks un laiktelpa

Aug koks un putnēns ligzdā. Paliek sarkana zemene un kļavas lapa rudenī. Meitene izveidojas par sievieti, puika – par vīrieti. Tās ir pārmaiņas, kas notiek laikā. Bet kas tad ir – LAIKS. Vai esam mēģinājuši atbildēt uz šo vienkāršo un pašsaprotamo jautājumu?

Laiks – Visuma pamatenerģija. Cēlonis visiem procesiem, kas notiek mūsu 3 dimensijas realitātē. Atbilde uz laika jautājumu ļauj saprast Dieva esību un Viņa radītās pasaules darbības principus. Iztēlojieties kinofilmu. Miljardu miljonus kilometru garu filmu, uz kuras uzzīmēta Dieva radītās pasaules vēsture. Tās kadros attēlots viss, kas notika, notiek un notiks šai pasaulē. Bet tur nav kustības. Lai filma atdzīvotos vajadzīgs projektors. Atcerieties kino – projektora kasetes griežas, lentes kadri skrien caur gaismas staru, mēs uz ekrāna redzam filmu.

Tagad pacentīsimies atbildēt uz jautājumiem:

1. Kas ir projektora kasetes?

2. Kas ir gaismas stars caur kuru slīd lentas kadri?

3. Kas ir ekrāns?

4. Kur atrodas projektora motors?

 Kosmosā laiks mums pierastajā izpratnē nepastāv. Tur nav dienas un nakts (mums pierasto laika atskaites punktu). 4 dimensijā laiks ir tīra enerģija, tur pagātne, tagadne un nākotne atrodas vienā atskaites punktā. Šeit 3 dimensijā šī enerģija izstiepjas un kļūst par attālumu no cēloņa līdz sekām. Projektora kasete, kas griežoties piešķir kustību bezgalīgajai realitātes filmai – ir ZEME (mūsu dzimtā planēta). Zeme ir dzirnavas, kas pārmaļ 4 dimensijā esošo enerģiju mums uztveramajā laika straumē. Ekrāns uz kura projicējas šī filma – ir mūsu apziņa. Gaismas stars caur kuru slīd filmas kadri – ir Saules enerģija. Visu šo procesu motors atrodas galaktikas centrā. Maiji teica, ka tur mīt Vienīgais, kas piešķir kustību un mēru. Patiesībā galaktikas centrā atrodas „melnais caurums” – neiedomājami smaga neitronu masas lode, kas ar savu svaru izliec telpu un rada „šķīvīti” kurā riņķo zvaigznes. Laika ritmu diktē galaktikas centrs, sirds, motors... Kad galaktikā iedegas jauna zvaigzne, tā kā uztvērējs uzņem ritmu un sāk to translēt uz savām planētām. Bet katra planēta nolasa to savā ātrumā un attiecīgi veido savu realitāti. Uz planētas, kas negriežas ap savu asi – laiks nepastāvēs. Nav kustības – nav planetārā laika. Lai jūs nemulsina tas fakts, ka attālumi galaktikā ir milzīgi – piebildīšu: gaismas gadu parseki pastāv tikai 3 dimensijas mērogos. Enerģijai kas cirkulē torsionu laukā, šie attālumi nepastāv.

Mēs prātojam par to, vai ir dzīvība uz Marsa. Reālo klimata apstākļu analīze norāda, ka dzīvība kosmosā ir liels retums un viennozīmīgi nav iespējama uz mums sasniedzamajām planētām. Vēdu teksti savukārt vēsta, ka dzīvība pastāv gandrīz uz visām mūsu sistēmas planētām. Līdz kompaktdisku izgudrošanai mēs klausījamies muziku no vinila platēm. Bija plates kurās skaņa ierakstīta ar ātrumu 78 apgriezieni minūtē, pēc tam parādījās plates ar 45, ar 33 ātrumu. Adekvāti noklausīties skaņdarbu var tikai ar to ātrumu, ar kuru ierakstīta plate. Tāpat arī mēs piedzimuši konkrētā laika ātrumā, nevaram adekvāti uztvert realitāti, kas ierakstīta ar citu ātrumu. Mūsu uztveres frekvenci nosaka Zemes griešanās ātrums. Tas ir ātrums, ar kuru ierakstīta cilvēka realitātes filma. Viens planētas apgrieziens ap savu asi ir viena universālā laika vienība mums. Maiji teica viens kins. Kin – viņu valodā ir ļoti ietilpīgs jēdziens. Tas ir solis – diena – Saule. Tā ir laika enerģijas pamatvienība – 1bits.

Ciparu tehnoloģijā 8 biti veido 1 baitu. Dieva tehnoloģijā 13 biti veido 1 baitu. 13 planētas apgriezieni ap savu asi veido 1 laika vilni jeb portālu. Kāpēc trīspadsmit? 13 skaitļu rinda ir unikāla pēc savas būtības. Tajā pastāv vienību savstarpējā simetrija vairākos līmeņus. Tieši ar 13 skaitļu rindu var attēlot universālo laika straumi matemātiski. Ja 12 skaitļu rinda apzīme statisku struktūru, tad 13 apzīmē – harmonijas vilni, nebeidzamo kustību un transformāciju, kas pastāv Visumā. 20 portāli veido 1 laika ciklu jeb 260 vienību Colkinu (tzol-kin – dienu skaits). Kāpēc divdesmit? Mēs esam radīti pēc Dieva matrices. Visumā pastāv 4 stūri, 4 pamatvirzieni, 4 metafiziski jēdzieni – Laiks, Telpa, Radošā enerģija un Strukturējošā enerģija. Katram no šiem jēdzieniem ir 5 izpausmes formas. Mums ir 4 locekļi un katram no tiem ir 5 pirksti. 20 ir absolūtais Radītāja un cilvēka skaitlis. Var teikt, ka Visuma veidošanās procesā piedalās 20 spēki. Var teikt, ka viss kas pastāv veidots no 20 metafiziskām substancēm. Šīs substances vibrējot 13 tonalitāšu vilnī rada esošo realitāti. Colkinā savstarpēji savijas divas skaitļu rindas (20 vienību rinda un 13 vibrāciju rinda). Katrs no 20 spēkiem (acteku – teotl) var izpaust sevi jebkurā no 13 vibrāciju līmeņiem. Katrs no spēkiem vienu reizi 260 vienību ciklā kļūst par 1.vadošo un ģenerē 13 tonalitāšu vilni.

260 vienību matrice ir visu evolūcijas procesu izejmateriāls. Tā ir kosmiskās uguns enerģija, kas formē jebkuru individualizētu apziņu. Cilvēka aura veidota no šīs uguns emanācijām, tādēļ Tolteki teic, ka savā augstākajā izpausmes formā – cilvēks ir starojoša būtne. Mūsu aura Redzošajiem atgādina olveida kokonu, kas pīts no smalkiem uguns enerģijas pavedieniem. Katra solārā simbola enerģētika veido kokonus pēc noteikta šablona. Varētu teikt, ka tās ir tekstūras vai mustura nianses cilvēka kokonā. Tā ir pamatenerģētika, ko izmainīt nav iespējams. Kamēr cilvēka apziņa nav sasniegusi enerģētiskā kokona līmeni, tā var snaust praktiski neietekmējot cilvēka dzīvi. Bet atliek apziņai mosties un sākt piepildīt kokonu, kā cilvēka uzvedībā sāk sevi izpausties enerģija, ko nes viens no 20 solārajiem simboliem. Dzimšanas dienas valdošā kina enerģija. Cilvēki ar neattīstītu apziņu lielos vilcienos visai maz atšķiras viens no otra. Apziņa bieži vien ir haotiska, pilna ar sociālās nosacītības izveidotu un iekšējā dialoga uzkrātu drazu (...katram savi tarakāni galvā). Tad lūk, neatkārtojamas un unikālas personības ilūziju rada visi šie tarakāni, bet atšķirības ko nes sevī 20 solārie simboli sāk izpausties tikai sākot ar 4. apziņas līmeni. Savukārt visus magus var iedalīt vienā no 4 grupām, kuru nosaka dienas zvaigzne jeb valdošais virziens, jo mags reāli kontrolē visus savas zvaigznes starus. Apziņa tāpat, kā solārie simboli, var darboties vienā no 13 vibrāciju līmeņiem.

 Metafizisko spēkus jeb 20 vienību rindu var simboliski attēlot ar 4 pentagrammām. Zvaigžņu virsotņu (sākuma) stari atrodas 4 Visuma stūros – austrumos, ziemeļos, rietumos un dienvidos. Zvaigznes simboliski attēlo galvenos jēdzienus jeb 5 metafizisko spēku kopumu.

 

 Lai labāk izprastu metafizkos spēkus, kas darbojas Kalendāra Aplī, izanalizēsim austrumu, ziemeļu, rietumu un dienvidu enerģijas galvenos parametrus un apskatīsim to savstarpējo mijiedarbību (ritmu, ko šīs enerģijas veido cilvēka psihes procesos).

      Patiesībā mēs esam samērā vienkārši. Mūsu vēlmju vektoru nosaka mūsu emociju jeb izjūtu gamma, kas veidojas no četriem galvenajām pamatkomandām – dusmas, bailes, skumjas un prieks. Tās ir kā četras pamatkrāsas, kuras sajaucot dažādās proporcijās var uzgleznot jebkādu gleznu. Dusmas mūsos rada vēlmi cīnīties, bailes – vēlmi atkāpties, skumjas – vēlmi mainīties, prieks – vēlmi dzīvot. Pirmās trīs pamatemocijas caur apziņas spēku var transformēt citā kvalitātē. Prieks ir rezultāts. Maksa par labi veiktu transformācijas procesu. Prieks ir potenciāla emocija un pats no sevis tas dzimst tikai bērnībā, kad apziņas laukā vēl ir daudz brīvas energijas. Prieks ir energijas ekvivalents, bet dzīves gaitā mēs tērējam to pieredzes iegūšanai. Brīvas energijas paliek krietni mazāk un lai iegūtu to no vaļā Visuma mums nākas apslāpēt dusmas, pārvarēt bailes un transformēt skumjas. Laika matrice uzskatāmi ilustrē ne tikai to, kāds izjūtu fons piemīt katrai dienai, kāda komanda skan visa teiktā zemtekstā. Laika matrica parāda arī procesu attīstības vektorus. Ar tās palīdzību mēs varam redzēt, jebkuras uzsāktas darbības attīstības procesu un iespējamos rezultātus.

                                                   

Kad esam to veikuši, varam apskatīt katru zvaigzni atsevišķi un redzēt šo universālo enerģiju specifikāciju. Zinošākie šeit var pamanīt daudz līdzību ar Dao enerģiju zvaigzni, ko skaidrojot Visuma uzbūvi izmanto austrumu skolu ezotēriķi.

Tā nav nejaušība, jo Visumā viss ir vienots un savstarpēji saistīts. Visām okultajām tradīcijām pirmsākumā bija viena sakne.                                                          

 

Tas nozīmē, ka visus cilvēkus var sadalīt 4 lielās apakšgrupās - Austrumu, ziemeļu, rietumu un dienvidu virziena pārstāvjos un piecās katra virziena apakšgrupās. Ar ko solārā simbola iespaids uz indivīda personību atšķiras piemēram no iespaida, ko atstāj planētu stāvoklis Horoskopā? Solārie simboli kas vibrē 13 vibrāciju ritmā ir visu evolūcijas procesu izejmateriāls. Tā ir kosmiskās uguns enerģija, kas formē jebkuru individualizētu apziņu. Cilvēka aura veidota no šīs uguns emanācijām, tādēļ Tolteki teic, ka savā augstākajā izpausmes formā – cilvēks ir starojoša būtne. Mūsu aura Redzošajiem atgādina olveida kokonu, kas pīts no smalkiem uguns enerģijas pavedieniem. Katra solārā simbola enerģētika veido kokonus pēc noteikta šablona. Varētu teikt, ka tās ir tekstūras vai mustura nianses cilvēka kokonā. Tā ir pamatenerģētika, ko izmainīt nav iespējams. Kamēr cilvēka apziņa nav sasniegusi enerģētiskā kokona līmeni, tā var snaust praktiski neietekmējot cilvēka dzīvi. Bet atliek apziņai mosties un sākt piepildīt kokonu, kā cilvēka uzvedībā sāk sevi izpausties enerģija, ko nes viens no 20 solārajiem simboliem. Dzimšanas dienas valdošā kina enerģija. Cilvēki ar neattīstītu apziņu lielos vilcienos visai maz atšķiras viens no otra. Apziņa bieži vien ir haotiska, pilna ar sociālās nosacītības izveidotu un iekšējā dialoga uzkrātu drazu (...katram savi tarakāni galvā). Tad lūk, neatkārtojamas un unikālas personības ilūziju rada visi šie tarakāni, bet atšķirības ko nes sevī 20 solārie simboli sāk izpausties tikai sākot ar 4. apziņas līmeni. Savukārt visus magus var iedalīt vienā no 4 grupām, kuru nosaka dienas zvaigzne jeb valdošais virziens, jo mags reāli kontrolē visus savas zvaigznes starus. Apziņa tāpat, kā solārie simboli, var darboties vienā no 13 vibrāciju līmeņiem.