No olas izšķilas putns, ķirzaciņa un bruņurupucis. Ola ne tikai glabā sevī dzīvību. Tā ir jaunas apziņas mājoklis. Tā ir drošs patvērums dzīvībai, kurā vēl nav gatava ienākt atvērtā pasaulē. Arī cilvēkam lemts kādreiz izšķilties no savas olas un aptvert visu kosmosa bezgalību. Arī cilvēks var lidot kā putns, reģenerēties kā ķiraziņa un dzīvot aiz 100 gadiem kā bruņurupucis. Dzīvot, nevis dārzeņveidīgi eksistējot gaidīt mūža beigas. Jūs jautāsiet – kur tad tā cilvēka ola atrodas? Es atbildēšu – viņam visapkārt. Tā ola savīta no gaismas pavedieniem. Tā ir mūsu kokons un dvēseles mājoklis. Tā ir lielākais visuma begalības noslēpums.

Trešajā dimensijā pārvietojas cilvēks – no organikas veidota augsti organizēta būtne, bet raugoties uz šo fenomenu no augstākas sfēras rakursa mēs redzētu gaismas olu. No enerģijas pavedieniem savītu kokonu, kurš nes sevī apziņas liesmu. Potenciāli nemirstīgu monādi, kura var pieņemt bezgalīgi daudz izpausmes formas. Tas kas šeit izpaužas kā cilvēks, citā dimensijā var būt atoms, zvaigzne, mikrokosms. Visumu, kurā mēs atrodamies ar cilvēka apziņu aptvert nav iespējams. Tas ir naguāls – neizskaidrojamais un neaptveramais. Tas ir Radītājs (lai koncepcija būtu saprotamāka mūsdienu cilvēkam). Es nesaku Dievs, jo dievu ir daudz. Lai vismaz pietuvotos visuma noslēpuma izpratnei ir jāatbrīvojas no reliģiju radītā priekšstata par Augstāko būtni. Nav visspēcīga Debesu Tēva, kas sēžot uz mākoņa maliņas vērtē cilvēku darbus un nedarbus. Ir naguāls. No viņa mēs nākam un viņā atgriežamies. Iespējams, mēs no viņa nekad neizejam. To nevar izskaidrot vārdiem. Mēs atrodamies „Dievā”. Nākot pasaulē (pieņemot kādu no izpausmes formām) mēs iegūstam tonālu. Tonāls – individualizēta, no naguāla veseluma nošķirta apziņa. Tonāls ietver sevī visu, ko var uztvert un aprakstīt vārdiem. Tonāls ir apziņas lauks, cilvēka olā ieslēgtā enerģija.

Ir jau atklāti jauni fizikas likumi, kuri tiek apzināti ignorēti tāpēc, ka tie nevar pastāvēt vienlaicīgi ar vecajām dogmām. Brūkot vecajiem priekšstatiem par visumu, nokritīs no troņa arī tos radījušās autoritātes. Bet viņu adepti grib valdīt un kontrolēt cilvēku prātus, cik ilgi vien iespējams. Ir jau atklāti alternatīvi enerģijas avoti, ir apzināts ka piramīdas necēla faraoni, ir pierādīts ka smadzenes nav orgāns ar kuru domā, ir saprasts, ka nav bijis nekāda lielā sprādziena. Uzspridziniet ķieģeļu fabriku un Jūs iegūsiet Latvijas zinātņu akadēmijas ēku?! – absurdi, vai ne. Mazliet pārfrāzējot patiesību dzirdētu no īstena ārsta mutes – „Zeme varbūt arī nebalstās uz trīs ziloņiem, bet pilnīgi droši varu sacīt, ka visa cilvēku muļķība balstās uz četrām autoritātēm – Čārzlu Darvinu, Kārli Marksu, Zigmundu Freidu un Albertu Enšteinu. Un kamēr šie aprobežotības pīlāri nebūs nogāzti, cilvēce turpinās evolucionēt uz trenažiera celiņa”. Varas struktūras simulē ekonomikas atlabšanu. Oficiālā zinātne simulē cilvēces saprāta evolūciju.

Daudzi mūsdienu atklājumi kārtējo reizi apstiprina tolteku paradigmas. Tolteki nes zināšanu sēklas no Atlantīdas magu laikiem. Viņi nav Skolotāji, viņus drīzāk var dēvēt par Glabātājiem. Ar vārdu tolteki šeit jāsaprot nevis kāda Meksikā dzīvojusi cilšu grupa. Tas apzīmē zināšanu glabātāju kastas pārstāvjus, kas nes cauri gadsimtiem cilvēces sakrālo mantojumu – „Ērgļa dāvanu”. Atklāsmes par cilvēka vietu visumā un viņa potenciālajām iespējām. Lūk galvenās tolteku atziņas –

1.      Visumu veido Universālās būtnes emanācijas.

2.      Tieši šīs emanācijas veido bezgalīgi daudz apziņas formu un uztveramo pasauļu.

3.      Šīs emanācijas ir dzīvas, tajā nozīmē, ka ir apveltītas ar apziņu.

4.      Šīs emanācijas pulsē. Tām piemīt visaptveroša ritmu rezonanse visos līmeņos – Universālās būtnes sirdspuksti. Trešajā dimensijā mēs tos uztveram, kā laiku.

5.      No šīm emanācijām iegūst apziņu jebkura individualizēta struktūra. Viss kas dzimst un nāk pasaulē ir Universālās būtnes neatņemama sastāvdaļa.

6.      Emanāciju enerģija no naguāla pāriet tonālā un individualizējas atbilstoši savai matricei (iepriekš noteiktai formai). Visumā pastāv gan organiskās, gan neorganiskās apziņas matrices (formas).

7.      Katra individualizēta apziņa uztver pasauli atbilstoši savam uztveres diapozonam, ko nosaka sugas kopējais matrikss.

8.      Cilvēks ir uztveroša būtne, kas trešajā dimensijā uztver pasauli „cilvēciskās formas” diapozonā.

9.      Cilvēka matrikss ir cieši saistīts ar Saules sistēmas un Zemes enerģētiskajām struktūrām (tāpēc ezotēriskajos tekstos tiek bieži dēvēts par mikrokosmu).

10.  Dzimstot cilvēkam apziņas formā ieplūst laika enerģija, kas piešķir konkrētajai individualitātei noteiktas apziņas īpatnības (tonālu). Individualitāte veido savu subjektīvo laiku un mijiedarbojas ar vidi sekojot dotā tonāla principiem.

11.  Naguāla enerģija veido 20 tonāla tipus un 13 konfigurācijas. Atbilstoši tam cilvēks ir apveltīts ar vienu no 260 apziņas lauka modifikācijām „cilvēciskās formas” diapozonā.

12.  Ola, kurā atrodoties trešajā dimensijā ieslēgta cilvēka apziņa veido pašrefleksijas spoguli, kurš neļauj cilvēkam tieši uztvert objektīvo realitāti. Šim spogulim ir 12 skaldnes (daudzās ezotēriskajās tradīcijās to dēvē par Zodiaku). „Greizo spoguļu karaliste” nav tikai bērnu pasaka. Tas ir dziļi ezotērisks darbs, kurš ataino stalkera stalkingu spoguļa izmainītās realitātes ietvaros.

13.  Cilvēkam reāli var, ne tikai atbrīvoties no pašrefleksijas spoguļu ietekmes un mijiedarboties ar objektīvo (maģisko) realitāti. Bet viņam arī dota potenciāla iespēja iziet ārpus olas ietvariem saglabājot savu apziņu un individualitāti. Tā arī ir „Ērgļa dāvana”.

 Jūs varbūt jautāsiet – kāpēc greizo spoguļu karaliste? Atbilde vienkārša. Nosacīti spoguļus var dēvēt par zodiaka zīmēm. Katra no tām atbild par vienu realitātes aspektu. Auns - primārā es spogulis; Vērsis - eksistenciālo vērtību spogulis; Dvīņi - kontaktu un kustības spogulis; Vēzis – mājvietas spogulis; Lauva -  radošās spēles spogulis; Jaunava – pienākuma spogulis; Svari – partnerattiecību spogulis; Skorpions – transformāciju spogulis; Strēlnieks – ideāla spogulis; Mežāzis – statusa spogulis; Ūdensvīrs – egregoru spogulis; Zivis – sapņu spogulis. Ja kādā no spoguļiem (zodiaka zīmē) trāpa planēta, tā veido akcentācijas punktu un izkropļo spoguļa virsmu. Jo spēcīgāk planēta aspektēta, jo dziļāk iespiežas spogulī. Rezultātā spoguļa virsma deformējas un maina objektīvo realitāti. Tieši neakcentētās zodiaka zīmes ir taisnie spoguļi. Tie realitātes aspekti, kurus indivīds uztver bez subjektīviem izkropļojumiem. Bet cilvēka uzmanība pievelkas tieši pie planētu akcentētajiem spoguļiem (tie iedarbojas uz viņu līdzīgi magnētam). Rezultātā - viņš uztver un tulko realitāti visai subjektīvi. Patiesībā cilvēka uzdevums ir harmonizējot tonālu maksimāli iztaisnot savus pašrefleksijas spoguļus. Ar laiku viņš iegūtu apziņu, kuru planētu izvietojums zodiakā praktiski neietekmē. Iegūtu brīvību no sociālās nosacītības un spēju „redzēt”.

Iedomājieties izkrāsotu Lieldienu olu. Ne ar krāsām izdaiļotu, bet vara, sudraba un zelta pavedieniem. Uz olas virsmas šis zīmējums izskatītos, kā savdabīga tranzistora mikroshēma. Olas čaumala ir no kalcija un kosmisko elektrību nevada, bet tajos punktos, kur atrodas mikroshēmas lodējums (planētu aspekti horoskopā), impulss tiek saņemts un novadīts olas iekšienē. Patiesībā olas iekšienē atrodas apziņas lauks –  enerģija, kuru izmantojot cilvēks var mijiedarboties ar realitāti visā pilnībā, ar visu savas uztveres potenciālu. Kā to panākt? Atbilde ir vienkārša - tikai jānotīra čaumala! Čaumala ar savām mikroshēmām ir tā, kas mūs padara par neatkārtojamām individualitātēm, bet vienlaikus arī iesloga subjektīvismā. Patiesībā visas cilvēku individualitātes pēc apziņas parametriem var iedalīt 20 tipos. 5 austrumu; 5 ziemeļu; 5 rietumu; 5 dienvidu tonālos. Apziņas lauka ola patreizējās rases pārstāvjiem ir dzintara dzeltenā krāsā, tomēr katram tonāla tipu atšķir no citiem dažas nianses enerģētiskā lauka struktūrā.

Austrumu tonāla pārstāvju krāsa ir mazliet oranža. Viņu apziņas laukā var konstatēt, kaut ko līdzīgu plankumam uz Jupitera. Tas ir pastāvīgi funkcionējošs enerģētiskais virpulis. Austruma tipa cilvēki ir praktiski, greizsirdīgi, ātri sadusmojami, apveltīti ar vēlmi visur uzvarēt, būt pirmie. Viņi ir dzīves plānotāji, mērķtiecīgi un labi administratori. Dažreiz mēdz būt izcili ietiepīgi un tuvredzīgi. Pieskaras materiālajai pasaulei ļoti cieši, labi izjūt detaļas un nianses. Pirms pieņem lēmumus, vienmēr domā. Stresa situācijās viņi nosarkst.

Ziemeļu tips ir apveltīts ar bālu atspīdumu, it kā apziņas lauka olu klātu plāna ledus kārtiņa. Ziemeļu tonāla cilvēkus var atpazīt tuvā kontaktā. Starp viņiem un sarunu biedru jūtama enerģētiskā lauka robeža. Ziemeļi nelaiž svešniekus savā perifērijā. Viņi ir mazliet nervozi, no apkārtējās pasaules mazliet baidās un cenšas sevi nodalīt no pārējiem. Viņu ķermenis reaģē uz apkārtējo vides kairinājumiem ar kustībām, runājot daudz žestikulē. Viņiem galvenas pluss ir efektivitāte. Augsts darbības lietderības koeficents. Ja tiek pārvarētas iedzimtās bailes ziemeļi sasniedz pārsteidzošu aukstasinību un objektivitāti. Lēmumus pieņem praktiski nedomājot. Stresa situācijās nobāl.

Rietumu tonāli dod saviem aizbilstamajiem talantu maskēties, kā hameleoniem. Gaismas avots viņu enerģetiskajā laukā ir grūti nosakāms. Viņi mirgo. Atšķiras no pārējiem ar spēcīgu, dažreiz nekontrolējamu iztēles spēju. Rietumi manipulē ar jūtām. Paši to neapzinoties saskarsmē ar citiem vienmēr pieņem kādu lomu, kuru uzdod, kā savu patieso būtību. Spēj pārliecināt. Dažreiz mēdz būt sentimentāli līdz bērnišķībai, un idejiski līdz fanātismam. Labi izjūt apkārtējo telpu. Savus lēmumus nosapņo. Stresa situācijās kļūst nekontrolējami.

Dienvidu tonāla pārstāvji savukārt ir „mīksti un pūkaini”, kā vates kamoli. Viņiem nav krasi izteiktas apziņas lauka olas robežas, tāpēc kontakts ar viņiem nesagādā apkārtējiem enerģētiskās neērtības. Starp dienvidu tipa pārstāvjiem atrodamas vislabākās sievas un uzticamākie partneri. Enerģētiskie resursi ievērojami, bet grūtības ar patstāvīgu lēmumu pieņemšanu. Apkārtējie viņus bieži izmanto kā enerģijas donorus, bet dienvidiem tas nav postoši. Viņu resursi ātri atjaunojas un brūces ātri sadzīst. Apveltīti ar lielāku dzīvesprieka devu nekā pārējie, tāpēc pasaulē jūtas omulīgi un to mīl. No stresa situācijām cenšas iziet bez konflikta.

Enerģētiskajā olā atrodas apziņas fokusa punkts caur kuru tiek uztverta un interpretēta realitāte. Cilvēkam piedzimstot apziņas fokusa punkts sāk pamazām fiksēties, un sasniedzot pusmūža gadus tā pozīcija bieži vien ir kļuvusi stagnatīvi statiska. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir izveidojies nemainīgs domāšanas parametru kopums, kuru izmainīt ir ārkārtīgi grūti. Vienveidīgi refleksi uz apkārtējās vides kairinājumiem, viegli izskaitļojami paradumi, pārlieka koncentrācija uz savu Ego. Tā rezultātā cilvēka apziņas lauks zaudē intensitāti un uztveres asumu. Rodas iespaids, ka domāšanas mehānisms mazliet ierūsējis. Cilvēks sajūt, ka apkārtējā vide vairs nav tik aizraujoša kā agrāk, ātrāk jūt nogurumu, biežāk parādās dusmas, bailes un žēlums pret sevi, kas bieži maskējas aiz personīgā svarīguma kompleksa. Cilvēks ueredz un nevēlas atzīt savu aprobežotību. Viņš parasti izskaidro to ar vecumu un smago dzīves pieredzi, kaut gan patiesībā tā ir izteikta apziņas fokusa punkta fiksācija. Lai izvairītos no dzīves apnikuma daudzi meklē glābiņu alkoholā (tā ietekmē apziņas fokusa punkts mazliet iziet no ierastās vietas un rodas iespaids, ka dzīve kļūst interesantāka). Diemžēl alkohols graujoši iztukšo enerģētiskās rezerves, kuras pusmūža vecumā vairs neatjaunojas viegli. Apziņas punkta nobīde šādā ceļā rada vien nelielu un īslaicīgu brīvības ilūziju. Daudz lielākas un jūtamākas nobīdes rodas iemīlēšanās procesā un miegā. Sapņojot cilvēka apziņa savāc alternatīvas pasaules, jo apziņa spēcīgāka, jo šīs pasaules eksistenciālākas. Diemžēl par sapņa apziņas pozīcijām mums nav fiksētas pieredzes un pamostoties mēs tās reti spējam saglabāt atmiņā. Mīlestības pozīcijas savukārt nonivelē sekss un citas rupjās vibrācijās, kā rezultātā cilvēks vairs nespēj „atrauties no fiksācijas punkta”. Ja enerģijas olā kļūst biezas, kā krējums, cilvēks sāk atgādināt garlaicīgu nelidojošu putnu, kura vienīgais prieks ir ēst un kakāt zem sevis. Ja enerģijas čaulā pārkaļķojas cilvēks paliek grūti to nest un viņš knapi velk kājas. Spēcīga vides iedarbība uz šādu čaulu var izraisīt tās plīsumu. Rezultātā tik ārkārtīgi svarīgā individualitāte pārstāj eksistēt. Čaulā ieslēgtā enerģija savienojas ar enerģiju ārpusē, lai gaidītu brīdi, kad „Dieva” dvaša to iepūtīs jaunā uztveres burbulī. Caur kura prizmām tā lūkosies citā nosacīti reālā pasaulē. Bet jauna pasaule var atrasties te pat līdzās.

Kad Kristus runāja par Dieva valstību, kuru mēs nesam sevī, viņš runāja par reālām lietām. Par apziņas fokusa punktu, kurš spēj pārvietoties un mainīt realitāti, kurā cilvēks atrodas. Mēs esam uztverošas būtnes, un mūsu uztveres pozīcijas ir bezgalīgas. Mēs esam putni, kas spēj lidot. Mēs esam potenciāli magi – uztveres meistari. Mēs varam būt brīvi no čaumalas, laimīgi un pašpietiekami. Mēs varam izmainīt pasauli, mainot savas uztveres pozīcijas. Mēs esam dzimuši, lai piedzimtu pa īstam. Lai aptvertu šīs pasaules bezgalīgo potenciālu un neizmērojamo potenciālu sevī. Un viss sākas ar vienu soli – vēlmi dzīvot. Pasakiet pasaulei, kā Mauglis teica džungļiem –„Mums ir vienas asinis, Tev un man”. Viņa sadzirdēs. Viņa arī ir Dievs, un mēs esam viņa daļiņas. Maziņas, bet ļoti nepieciešamas.

www.genium.lv       

 .